2. grupa – pinčeri un šnauceri, molosi un Šveices ganu suņi un citas šķirnes.
1. apakšgrupa – pinčeri un šnauceri
Ar darba spēju pārbaudi. ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS.
Dobermanis ir vienīgā vācu šķirne, kas ieguvusi sava pirmā zināmā
audzētāja Fridriha Luija Dobermana (2.01.1834.-09.06.1894.) vārdu. Pēc
nostāstiem viņš bijis nodokļu iekasētājs, dīrātavas pārvaldnieks un bez
tam arī municipālais suņu ķērājs, kuram bija dotas tiesības izķert
visus klaiņojošos suņus. Vaislā viņš izmantoja no savāktuves tādus
suņus, kuri bija sevišķi nikni. Nozīmīga loma dobermaņu šķirnes
veidošanā nešaubīgi bija tā sauktajiem “miesnieku suņiem”, kurus tā
laika apstākļos varēja uzskatīt par nosacīti izselekcionētu šķirni. Šie
suņi bija iegūti krustojot mūsdienu rotveileru priekštečus ar aitu
suņiem, kas bija sastopami Tīringenē melnā krāsā ar rūsgani sarkaniem
lāsumiem. Dobermaņa kungs audzēja šos suņus pagājušā gadsimta 70. un
80. gados. Viņš radīja savu šķirni, t.i. tādus darba suņus, kuri bija
ne tikai modri, bet arī labi sētas un mājas sargi. Tie tika daudz
izmantoti kā sargsuņi un policijas suņi. Plašais pielietojums policijas
dienestā toreiz radīja iesauku “žandarmu suns”. Tos izmantoja arī
medībās, pārsvarā uz plēsoņām. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus,
bija gandrīz neizbēgami, ka dobermanis jau šā gadsimta sākumā tika
oficiāli atzīts par policijas suni. Dobermaņa selekcijā cenšas iegūt
vidēja lieluma, spēcīgu, muskuļotu suni, kurš neskatoties uz krietno
masu, saglabā ķermeņa līnijās eleganci un cēlumu. Tam jābūt labi
piemērotam kā kompanjonam, sargsunim un darba sunim, kā arī ģimenes
mīlulim.
KOPIESPAIDS: Dobermanis ir vidēji liels, spēcīgs
un muskuļots. Pateicoties ķermeņa elegantajām līnijām, lepnajai stājai,
temperamentīgajam raksturam un apņēmības pilnajam izskatam, viņš
atbilst ideālam suņa tēlam.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS:
Dobermaņa ķermenis izskatās gandrīz kvadrātveida, jo sevišķi tas ir
attiecināms uz suņiem. Ķermeņa garums (no krūšu kaula līdz sēžas
pauguram) nedrīkst pārsniegt skausta augstumu suņiem vairāk par 5% un
kucēm vairāk par 10%.
RAKSTURS: Dobermaņa
pamatnoskaņojums ir draudzīgi miermīlīgs, ļoti pieķeras ģimenei un mīl
bērnus. Vēlams vidējs temperaments un modrība. Vidēja uzbudināmība ir
pieņemama. Pie labas vadāmības un darba prieka sagaidāmas labas darba
spējas, drosme un izturība. Pie zināmas neuzticīgas attieksmes pret
apkārtni sevišķa nozīme ir pašpārliecinātībai un bezbailībai.
GALVA.
Galvaskauss
: Apjomīgs un proporcionāls ķermenim. Skatoties no augšpuses atgādina
strupu ķīli. Skatoties no priekšpuses galvvidus šķērseniskai līnijai
jābūt gandrīz horizontālai, tā nedrīkst būt nolaidena ausu virzienā.
Deguna muguriņai sekojošā gandrīz pilnīgi taisnā pieres līnija pāriet
sprandā ar vieglu liekumu. Uzacu loki labi attīstīti, bet neizceļas.
Pieres rieva ir nedaudz manāma. Pakauša paugurs nedrīkst izcelties.
Skatoties gan no priekšas, gan augšas galvas sānu virsmas nedrīkst
izcelties. Augšžokļa sānu virsmas un vaigu kaulu vieglam izliekumam
jābūt harmoniskam attiecībā pret visas galvas garumu. Galvas muskuļi ir
labi attīstīti.
Pāreja : Neliela, bet pietiekami izteikta.
PURNA DAĻA
Degungals
: Labi veidots, drīzāk plats nekā apaļš, ar lielām nāsīm, neizvirzīts
uz priekšu. Melns -melniem suņiem, brūnajiem atbilstoši gaišākos toņos.
Purns
: Purnam jābūt pareizās proporcijās attiecībā pret smadzeņu daļu un
spēcīgi veidotam. Purnam jābūt dziļam, mutes spraugai jāstiepjas līdz
pat molāriem. Purnam jābūt platam arī augšējo un apakšējo griezējzobu
apvidū.
Lūpas : Tām jābūt stingri un gludi pie žokļa pieguļošām un
cieši jānoslēdz mutes sprauga. Tumši pigmentētas, brūnajiem suņiem
drīkst būt gaišākos toņos.
Žokļi / Sakodiens / Zobi : Spēcīgs, plats
augš un apakšžoklis. Šķērveida sakodiens, 42 zobi atbilstoši zobu
formulai, normālā lielumā.
Acis : Vidēja lieluma, ovālas un tumšā
krāsā. Nedaudz gaišāks tonis pieļaujams brūnajiem suņiem. Labi
pieguloši plakstiņi. Plakstiņu malas apmatotas.
Ausis : Augstu
novietotas, stāvošas un apgrieztas atbilstoši galvas garumam. Valstīs,
kur ausu griešana nav atļauta, neapgrieztas ausis ir vienādi
pieļaujamas (vēlamas vidēji lielas un ar priekšējo malu vienmērīgi pie
vaigiem piegulošas).
KAKLS: Kakla garums proporcionāls
ķermenim un galvai. Tas ir sauss un muskuļots. Tā līnijas tiecas uz
augšu un skaisti izliektas. Kakls tiek turēts augstu un demonstrē daudz
cēluma.
ĶERMENIS.
Skausts : Tam jābūt izteiktam augstumā un garumā, it īpaši suņiem, un jānosaka muguras līnijas kāpumu no krustiem.
Mugura : Īsa un stingra, pietiekami plata un labi muskuļota.
Jostasvieta : Diezgan plata un labi muskuļota. Kucēm var būt nedaudz garāka, jo vajadzīga vieta piena dziedzeriem.
Krusti
: Tiem jābūt virzienā no krustu kaula uz astes sakni nedaudz, t.i.
gandrīz nemanāmi slīpiem; izskatās labi noapaļoti, nav nedz
horizontāli, nedz izteikti slīpi, diezgan plati un muskuļoti.
Krūtis
: Krūšu garumam un dziļumam jābūt proporcionālam attiecībā pret ķermeņa
garumu, pie tam dziļums kopā ar viegli izliektajām ribām veido apmēram
pusi no skausta augstuma. Krūtis ir diezgan platas un ar īpaši labi
izteiktu krūšu priekšdaļu.
Vēdera līnija : No krūšu kaula gala virzienā uz iegurni vēdera līnija ir izteikti kāpjoša.
Aste:
Augsti novietota un īsi apgriezta, pie kam skaidri redzami divi
saglabāti skriemeļi. Valstīs, kur astes griešana nav atļauta, aste var
būt dabīga.
KĀJAS
PRIEKŠKĀJAS :
Kopiespaids : Priekškājas, apskatot no jebkuras puses, ir gandrīz taisnas, t.i. vertikālas pret zemi un spēcīgi veidotas.
Lāpstiņas
: Lāpstiņas cieši pieguļošas pie krūšu kurvja, abpus lāpstiņas šķautnes
izteikti muskuļotas un augšpusē paceļas virs krūšu skriemeļu
izaugumiem. Pēc iespējas slīpas un atpakaļ vērstas, veido ar horizontu
aptuveni 50o leņķi.
Plecs : Laba garuma, pietiekami muskuļots, veido ar lāpstiņu 105-110o leņķi.
Elkoņi: Labi pieguļoši, nav izvērsti.
Apakšplecs : Spēcīgs un taisns, pietiekami muskuļots. Garums harmonē ar visu ķermeni.
Karpālā locītava : Spēcīga.
Pēdvidus
: Ar spēcīgiem kauliem, apskatot no priekšpuses taisns, no sāniem -
tikai nedaudz slīps (maksimāli pieļaujama 10o novirze ).
Priekšķepas : Īsas un kompaktas. Pirksti saliekti uz leju (kaķa ķepa); nagi īsi, melni.
PAKAĻKĀJAS:
Kopiespaids:
Aplūkojot no aizmugures, dobermanis izskatās plats un noapaļots,
pateicoties attīstītajiem iegurņa muskuļiem gūžās un krustos. Muskuļi,
kas stiepjas no iegurņa uz augšstilbu un apakšstilbu, nodrošina platu
uzbūvi arī ciskas, ceļa un apakšciskas apvidū. Spēcīgās pakaļkājas ir
taisnas un paralēlas.
Ciska: Diezgan gara un plata, izteikti muskuļota. Izteikts gūžas locītavas leņķis. Leņķis pret horizontu svārstās no 80-85o.
Celis: Ceļa locītava spēcīga un veidota no ciskas, apakšciskas un ceļa kaula. Ceļa locītavas leņķis ir aptuveni 130o.
Apakšciska: Vidēja garuma, harmoniski veidota attiecībā pret visas pakaļkājas garumu.
Lecamā locītava: Vidēji spēcīga un paralēla. Apakšciskas kauli savienojas lecamajā locītavā ar pēdas kauliem (leņķis 140o).
Pēda: Īsa un attiecībā pret pamatu vertikāli novietota.
Pakaļējās ķepas: Tāpat kā priekšķepām, pakaļējo ķepu pirksti ir īsi, izliekti un kompakti. Nagi īsi, melni.
KUSTĪBAS:
Kustībām ir liela nozīme kā darba spējās, tā arī eksterjerā. Gaita ir
elastīga, eleganta, izveicīga, brīva un ar platu soli. Priekškājām pēc
iespējas platāks vēziens. Pakaļkājas ar plašo soli un atsperīgumu dod
nepieciešamo grūdiena spēku. Vienas puses priekškāja un otras puses
pakaļkāja virzās uz priekšu vienlaicīgi. Mugura, saites un locītavas
stingras.
ĀDA : Āda viscaur cieši pieguļoša un labi pigmentēta.
APMATOJUMS
Apmatojuma
īpašības : Vilna ir īsa, cieta un bieza. Tā pieguļ cieši un gludi,
vienmērīgi sadalīta pa visu ķermeņa virsmu. Pavilna nav pieļaujama.
Krāsa
: Melna vai brūna ar rūsgani sarkaniem, labi norobežotiem un tīriem
lāsumiem. Lāsumi ir izvietoti uz purna, plankumu veidā uz vaigiem un
uzacīm, uz rīkles, divi plankumi uz krūtīm, uz pēdvidus un ķepām,
pakaļkāju iekšpusē, ap anālo atveri un sēžas pauguriem.
IZMĒRI UN SVARS
Izmēri: Augstums skaustā suņiem : 68 – 72 cm
kucēm : 63 – 68 cm
katrā gadījumā vēlams vidējais lielums.
Svars : suņiem : ap 40 – 45 kg
kucēm : ap 32 – 35 kg
TRŪKUMI:
Ikviena
atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura
nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
Kopiespaids
: Nepietiekami izteikts dzimuma dimorfisms. Nepietiekama masa; pārāk
viegls; pārāk smagnējs; augstkājains; smalki kauli.
Galva : Pārāk
smaga; pārāk šaura; pārāk īsa; pārāk gara; pārmērīgi vai nepietiekami
izteikta pāreja; romiešu deguns; stipri krītoša galvvidus līnija; vāji
attīstīts apakšžoklis; apaļas vai šauras acis; gaišas acis; pārāk
izteikti vaigi; vaļīgas lūpas; acis izvelbtas vai pārāk dziļi
novietotas; ausis pārāk augstu vai pārāk zemu novietotas; atvērts mutes
kaktiņš.
Kakls : Nedaudz paīss; pārāk īss; vaļīga āda zem rīkles; pakakle; brieža kakls; pārāk garš kakls (neproporcionāls ķermenim).
Ķermenis:
Mugura nav stingra; slīpi krusti; ieliekta mugura; izliekta mugura;
nepietiekams vai pārmērīgs ribu izliekums; nepietiekams krūšu dziļums
vai platums; kopumā pārāk gara mugura; neaizpildītas no priekšpuses
krūtis; aste novietota pārāk augstu vai pārāk zemu; vēdera līnija par
maz vai pārāk stipri uzrauta.
Kājas : Nepietiekami vai pārāk
izteikti priekškāju un pakaļkāju leņķi; brīvi elkoņi; standartam
neatbilstošs kaulu un locītavu novietojums un garums; savērstas un
izvērstas ķepas; pakaļkājas ar satuvinātām vai izvērstām lecamām
locītavām un šauru novietojumu; izplestas vai mīkstas ķepas; līki
pirksti; gaiši nagi.
Apmatojums : Lāsumi pārāk gaiši, nepietiekami
norobežoti, netīri (nokvēpuši); pārāk tumša maska; lieli melni plankumi
uz kājām; uz krūtīm lāsumi tikko redzami vai pārāk plaši. Gara, mīksta,
nespodra un viļņota vilna, kā arī vāji apmatoti un kaili laukumi.
Lielāki matu virpuļi, sevišķi uz ķermeņa; redzama pavilna.
Raksturs
: Nepietiekama pašpārliecinātība; pārāk izteikts temperaments; pārāk
liela modrība ; pārāk zema vai pārāk augsta uzbudināmība.
Izmēri : Novirzes no standartā noteiktā augstuma līdz 2 cm tiek sodītas ar eksterjera novērtējuma pazeminājumu.
Kustības : Ļodzīga, tipinoša, sasaistīta gaita un aidiniekā.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI
Kopiespaids : Izteiktas atkāpes no dzimuma dimorfisma.
Acis : Dzeltenas acis (plēsējputna acis); dažādu krāsu acis.
Zobu sistēma : Pārkodiens, taisns sakodiens, nepilns sakodiens un zobu trūkums.
Apmatojums : Balti plankumi; izteikti gara un viļņota vilna; izteikti plāns apmatojums un lieli kaili laukumi.
Raksturs : Bailīgi, nervozi un agresīvi suņi.
Izmēri : Suņi, kuru izmērs atšķiras no standartā noteiktā lieluma vairāk par 2 cm.
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
