 |
Afenpinčers |
IZCELSMES VALSTS: Vācija ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 06.04.2000. PIELIETOJUMS: mājas suns un kompanjons KLASIFIKĀCIJA: 2. grupa: pinčeri un šnauceri, molosi, Šveices ganu suņi un citas šķirnes 1. apakšgrupa: pinčeri un šnauceri Bez darba spēju pārbaudes. ĪSS VĒSTURISKS APRAKSTS: Sākotnēji afenpinčers izmantots kā mājas suns Dienvidvācijas reģionā. Tā priekštečus kokgriezumos attēlojis Albrehts Dīrers (1471.-1528.). Pirmās ziņas par afenpinčeru atrodamas no 1879. gada. Šie gadsimtu mijā ļoti populārie dekoratīvie suņi cēlušies no asspalvainajiem pinčeriem. Asspalvainais apmatojuma vainags uz galvas uzsver pērtiķim līdzīgo izteiksmi. Krāsu diapazons sniedzas no viendabīgas dzeltenīgas, sarkanīgas vai pelēkbaltas līdz tumši pelēkai, pelēkmelnai un tīri melnai. KOPĒJAIS IESPAIDS: Afenpinčers ir asspalvains, maza auguma suns ar kompaktu ķermeni un pērtiķim līdzīgu izteiksmi. NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: • Ķermeņa garuma (no krūšu kaula līdz sēžas pauguram) attiecība pret augstumu skaustā ir tāda, lai ķermenis izskatītos cik iespējams kvadrātveida. UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Bezbailīgs, modrs, neatlaidīgs un uzticīgs, dažreiz stipri ugunīgs. Patīkams ģimenes suns no visiem aspektiem. GALVA GALVASKAUSA DAĻA: Galvaskauss: drīzāk apaļš nekā pagarināts, kopumā ne pārāk smagnējs, ar stipri izliektu galvaskausa virsdaļu un izteiktu pieres daļu. Pāreja: skaidri izteikta. PURNA DAĻA: Degungals: apaļš, pilnīgs un melns. Purns: īss un taisns, neuzrauts. Purna muguriņa taisna. Lūpas: cieši pieguļošas žokļiem, melnas. Žokļi/zobi: pilns zobu komplekts (42 zobi). Zobi balti. Apakšžoklis garāks par augšžokli un nedaudz izliekts uz augšu. Griezējzobi izvietoti cik vien iespējams vienmērīgi, nedaudz noapaļotā rindā. Kad mute aizvērta, nav redzami nedz ilkņi, nedz griezējzobi, nedz arī mēle. Pieļaujams divu P1, P2 vai P3 trūkums vai divu šo zobu kombinācijas trūkums. Acis: tumšas, diezgan apaļas un pilnīgas. Melni pigmentēti, cieši pieguļoši acu plaksti, kurus apņem asu spalvu gredzens. Ausis: Augstu novietotas, vienādi turētas, pagrieztas uz priekšu. V veida, iekšējās malas cieši pieguļ galvai. Stāvošām ausīm jābūt mazām, vienādi paceltām un tās jātur cik vien iespējams vertikāli. KAKLS: taisns, spēcīgs, diezgan īss, spēcīgs pie pamatnes. Āda uz rīkles cieši pieguļoša, bez krokām. ĶERMENIS: spēcīgs, kvadrātveida un kompakts. Augšējā līnija: no skausta virzienā un aizmuguri viegli nolaidena, gandrīz taisna. Skausts: veido visaugstāko muguras līnijas punktu. Mugura: spēcīga, īsa un stingra. Jostas vieta: īsa un spēcīga. Attālums no pēdējās ribas līdz gūžai īss, tāpēc suns izskatās kompakts. Krusti: īsi, nedaudz noapaļoti, nemanāmi pāriet astes pamatnē. Krūšu kurvis: tikai nedaudz saplacināts no sāniem, mēreni plats, sniedzas zemāk par elkoņiem. Apakšējā līnija un vēders: Vēders mēreni pievilkts. Apakšējā un augšējā līnijas (no skausta līdz astes pamatnei) vairāk vai mazāk paralēlas. ASTE: dabīga. KĀJAS PRIEKŠKĀJAS: spēcīgas, taisnas, paralēlas, nav tuvu novietotas. Lāpstiņas: muskuļainas. Lāpstiņa gara, slīpi novietota (apmēram 45 grādu leņķī) un plakana. Pleci: cieši pieguļoši ķermenim, spēcīgi un muskuļaini. Elkoņi: pareizi novietoti, nedz savērsti uz iekšpusi, nedz izvērsti uz ārpusi. Apakšplecs: spēcīgi attīstīts. Taisns skatoties no jebkuras puses. Karpālā locītava: stingra un spēcīga. Pēdvidus: skatoties no priekšpuses vertikāls; skatoties no sāniem nedaudz slīps attiecībā pret zemi. Spēcīgi attīstīts un muskuļains. Priekšķepas: Īsas un apaļas. Pirksti cieši saspiesti un izliekti (kaķa ķepa), spilventiņi izturīgi, nagi īsi, spēcīgi un melni. PAKAĻKĀJAS: skatoties no sāniem, slīpi novietotas, ar mēreniem leņķiem. Skatoties no aizmugures – paralēlas. Ciskas: ar spēcīgiem muskuļiem, platas. Ceļi: nav nedz savērsti uz iekšpusi, nedz izvērsti uz ārpusi. Apakšciska: gara un spēcīga. Lecamās locītavas: leņķi mēreni izteikti. Pēdas: vertikālas attiecībā pret zemi. Pakaļējās ķepas: Mazliet garākas par priekšķepām. Pirksti cieši saspiesti un izliekti. Nagi īsi un melni. GAITA/KUSTĪBAS: brīva, raita, tipinoša gaita ar mērenu pakaļkāju atgrūdienu. Skatoties no priekšpuses un aizmugures, kustības taisnas un paralēlas. ĀDA: viscaur cieši pieguļoša. APMATOJUMS Apmatojums: uz ķermeņa apmatojumam jābūt asam un biezam. Uz galvas tas veido tipisku rotājumu ar kuplām un sarainām uzacīm, vainagam līdzīgu ietvaru ap acīm, iespaidīgu bārdu, matu ērkuli uz galvas un vaigiem. Apmatojumam uz galvas jābūt pēc iespējas cietam, šķipsnainam un izspūrušam. Tas būtiski iespaido kopējo pērtiķim līdzīgo izteiksmi. Krāsa: tīri melna ar melnu pavilnu. LIELUMS: Augstums skaustā: suņiem un kucēm 25 līdz 30 cm Svars: suņiem un kucēm: aptuveni 4 līdz 6 kg TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei. It sevišķi: • lempīgs, viegls, zems vai augstkājains veidojums, • gaišas acis, • zemu novietotas, ļoti garas un nevienādi turētas ausis, • plandošas ausis, • pārāk gara, izliekta vai mīksta mugura, • kūkumaina mugura, • slīpi krusti, • astes sakne vērsta galvas virzienā, • pakaļkājas ar pārāk izteiktiem leņķiem vai mucveida novietojumu, • garas ķepas, • īsa, mīksta, viļņota, pinkaina, zīdaina, balta vai plankumaina vilna, • novirzes augstumā līdz 1 cm. NOPIETNI TRŪKUMI: • nepietiekami izteikts dzimuma tips (piem., kuce suņa tipā), • pārāk smalki kauli, • purns uzrauts kā grifonam vai garš, • pārāk izteikts pārkodiens, taisnais sakodiens, • izvalbītas acis, • izvērsti elkoņi, • satuvinātas lecamās locītavas, • novirzes augstumā no 1 cm līdz 2 cm. DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI: • jebkura veida kroplība, • neizteikts šķirnes tips, • nopietni atsevišķi trūkumi, kā trūkumi uzbūvē, vilnai un krāsai, • sakodiena defekti, tādi kā šķērveida sakodiens vai šķībs žoklis, • novirzes augstumā lielākas par 2 cm, • bailīga vai agresīva izturēšanās. N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā. avots:Latvījas Kinokoloģiskā Federācija www.dogs.lv
|
|
