Zaķis bēg no vilka. Kā gadās kā ne vilks iekrīt vilku bedrē. Zaķis nostājas pie vilku bedres malas un nu lamā vilku pēdīgajiem vārdiem. To padarījis zaķis dodas prom. Pusceļā tas atceras, ka aizmirsis vēl uzspļaut vilkam un dodas atpakaļ. Nonācis pie vilku bedres malas tas paklūp un iekrīt pie vilka bedrē. Pārbijies tas saka vilkam: “Tu man, draugs, neticēsi, bet es atnācu Tev atvainoties.”

Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
“Nu labi,” nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči…

Gotlandē lācis ar zakīti labi uzvedusies un viniem meza feja piedāvā izmantot trīs vēlēsanās.
Pirmā vēlēsanās lācim.
-Es gribu lai visi Gotlandes lāci būtu lācenes.
Zakītim.
-Es negribu ar kājām skraidīt man vajadzētu velosipēdu.
Otrā vēlēsanās lācim pēc kāda laika.
-Tagad es gribu lai visi zviedrijas lāci būtu lācenes.
Zakītim.
-Tas velosipēds jau ir pa lēnu,tagad man vajadzētu mopēdu.
Tresā vēlēsanās lācim.
-Nu vispār es gribētu lai visā pasaulē lāci būtu lācenes.
Zakītis tikai braukā ar savu mopēdu un lāga nedzird ko tā feja vinam jautā.Pēc kāda laika tomēr sadzdird.
-Ko es vēl gribu? Man jau itkā neko vairs nevajaga bet ja vēlreiz var vēlēties tad es gribu lai lācis būtu zilais.

Mazs bruņurupucēns izmisīgi mēģina uzkāpt palmā. Viņš rāpjas, krīt zemē, skrāpē bruņas, sasit galvu, atkal mēģina, ar zobiem ķeras koka mizā, nolauž nagu, atkal nokrīt…
To visu no palmas vēro divi pērtiķi, līdz viens saka:
- “Klau, mums tomēr vajadzētu viņam pateikt, ka viņš nav mūsu īstais bērns.”

Satiekas divi vilki, viens saka:
- Es vakar tādu dīvainu zvēru notiesāju: gluda āda, mugura brūna, vēders balts, ķepas pēc kūtsmēsliem ož…
- Muļķi, tas taču mazdārznieks.

Sludinājums:
Pazudis ļoti gudrs vilku sugas suns.
Reksi, ja lasi šo sludinājumu, lūdzu uzzvani uz mājām, mēs uztraucamies!

Divi kamieļi tuksneša vidū. Viens saka otram:
“Zini, šausmīgi gribas dzert, lai ko tie cilvēki arī nerunātu…”

Saruna zooveikalā:
- Vai jums ir kāds runājošs papagailis?
- Nē, nav. Toties ir viens dzenis.
- Ak tā, un vai viņš prot runāt?
- Nē – tikai telegrafēt ar Morzes ābeci.

Papagailis vēro, kā saimniece gatavo pildītu tītaru. Vēro, kā tītars tiek
nomazgāts, iztīrīts, kā tiek sagatavots pildījums.
Kad sākas uzpildīšana, papagailis vairs neiztur:
“Klau, saimniec, nu cik var par līķi ņirgāties?!”

Mamuts iet pa ielu ar pliejeri, klausās “The Doors”
Pēkšņi pieskrien bars ziloņu, sadod mamutam pa tauri, nolamājas un aizskrien.
Mamuts, lasīdams plaijera atliekas: “Kretīni. Skūtie.”

-Vecmāmiņ, vecmāmiņ, kāpēc tev ir tik lielas acis?
-Lai tevi labāk varētu saredzēt…
-Bet kāpēc tev ir tik lielas ausis?
-Lai tevi labāk varētu sadzirdēt…
-Bet kāpēc tev ir tik liels deguns?
-Mēs taču esam ziloņi, mazdēliņ…

Ekskursiju vadītājs zooloģiskajā dārzā:
- Šis zilonis ir no Indijas, bet šis ? no Āfrikas?
- Bet kāda atšķirība?
- Milzīga! Vienu sauc Radža, bet otru ? Bobo…

Pie ceļu policista pienāk zebra un pieklājīgi jautā:
-Cienītais, vai nepateiktu,
kurā intīmpreču veikalā jūs iegādājāties šo strīpaino nūjiņu?

Jānītis nopircis papagaili un māca rūnāt
Jānītis saka:
- es māku runāt
papagailis:
- es māku runāt.
Jānītis saka:
- es māku ēst!
papagailis :
- es māku ēst
Jānītis saka:
- es māku lidot.
papagailis :
- nu ned*#s ,tu lidot gan nemāki!

Trīs kaķi strīdas, kurš no viņiem ir tas visslinkākais.
Pirmais saka: “Vakar no galda nokrita desa. Man bija slinkums piecelties un to apēst.”
Otrais: “Man saimniece pie deguna nolika pienu. Man bija slinkums pacelt galvu un to izdzert.”
Trešais: “Vakar bļāvienus dzirdējāt? Es ar savu ķepu netīšām uzkāpu sev uz pautiem un man bija slinkums to noņemt.”