 |
Čivava |
IZCELSMES VALSTS: Meksika ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 22.05.1995. PIELIETOJUMS: kompanjons. KLASIFIKĀCIJA: 9. grupa: kompanjoni un dekoratīvie suņi 6. apakšgrupa: čivava Bez darba spēju pārbaudes. ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS: Čivavu uzskata par mazāko šķirnes suni pasaulē un tas nosaukts Meksikas lielākās provinces vārdā. Uzskata, ka čivava dzīvojuši savvaļā un Tolteku civilizācijas laikā tās iedzīvotāji šos suņus noķēruši un pieradinājuši. Tulā dzīvojošā dekoratīvā suņa "Tečiči" (Techichi) attēlojumu izmantoja kā rotājumu pilsētas arhitektūrā. Šīs statuetes ļoti atgādina mūsdienu čivavu. KOPĒJAIS IESPAIDS: Čivavas ķermenis ir kompakti veidots. Būtisks ir fakts, ka tā galvaskausam ir ābola forma, un ka mēreni garo asti tas tur ļoti augstu paceltu; aste ir vai nu izliekta vai veido pusloku, tās gals vērsts jostas vietas virzienā. NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: Ķermeņa garums ir nedaudz lielāks par suņa augstumu skaustā. Tomēr, it īpaši suņiem, vēlams gandrīz kvadrātveida ķermenis. Kucēm, saistībā ar grūsnību, pieļaujams mazliet garāks ķermenis. UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Ātrs, modrs, dzīvespriecīgs un ļoti drosmīgs. GALVA: GALVASKAUSA DAĻA: Galvaskauss: Noapaļota ābola formas galva (šķirnes raksturīgā iezīme) bez vai tikai ar nelielu avotiņu. Pāreja: Ļoti izteikta, dziļa un plata, jo piere ir izliekta pār purna pamatni. PURNA DAĻA: Degungals: Atzīstama jebkura krāsa. Purna muguriņa mēreni īsa, vērsta nedaudz augšup. Purns: Īss, skatoties no sāniem - plats pie purna pamatnes, sašaurinās virzienā uz degungalu. Lūpas: Sausas un cieši pieguļošas. Vaigi: Mēreni attīstīti, ļoti sausi. Žokļi/zobi: Šķērveida vai taisnais sakodiens. Nepilns sakodiens, pārkodiens, kā arī jebkura cita anomālija augšžokļa vai apakšžokļa novietojumā stingri sodāma. Acis: Lielas, noapaļotas formas, ļoti izteiksmīgas, neizvalbītas, tumšas. Gaišas acis pieļaujamas, bet nav vēlamas. Ausis: Lielas, taisni stāvošas, nesalocītas. Platas pie pamatnes, pakāpeniski sašaurinās virzienā uz nedaudz noapaļotiem galiem. Miera stāvoklī vērstas uz sāniem, veidojot 45 grādu leņķi ar horizontāli. KAKLS: Sprands viegli izliekts. Garums: vidēji garš. Forma: suņiem resnāks kā kucēm. Āda: Bez pakakles. Garspalvainajai varietātei ļoti vēlama garāka akotmatu apkakle. ĶERMENIS: Kompakts un labi veidots. Augšējā līnija: taisna. Skausts: tik tikko iezīmēts. Mugura: īsa un stingra. Jostas vieta: stipri muskuļaina. Krusti: plati un spēcīgi, bez slīpuma. Krūtis: Krūšu kurvis plats un dziļš, ribas labi izliektas. Apskatot no priekšpuses, apjomīgs, bet ne pārspīlēts. Apskatot no sāniem, sniedzas līdz elkoņiem. Nav mucveidīgs. Apakšējā līnija: Apakšējo līniju veido skaidri pievilkts vēders. Nolaista vēdera līnija pieļaujama, bet nav vēlama. ASTE: Augstu novietota, mēreni gara, plata pie saknes, pakāpeniski sašaurinās virzienā uz galu. Svarīga šķirnes iezīme ir tas, kā asti tur: vai nu augsti paceltu izliektu vai saliektu puslokā tā, ka astes gals ir vērsts virzienā uz jostas vietu, kas dod ķermenim līdzsvaru. Astes apmatojums atkarīgs no varietātes un ir atbilstošs ķermeņa apmatojumam. Garspalvainajai varietātei uz astes ir dekoratīvs apmatojums. Miera stāvoklī aste ir nolaista un tās gals veido nelielu āķveida izliekumu. KĀJAS PRIEKŠKĀJAS: Priekškājas taisnas un garas. Apskatot no priekšpuses, tās kopā ar elkoņiem veido taisnu līniju. Apskatot no sāniem, to novietojums ir vertikāls. Lāpstiņas: Labi veidotas, maz muskuļainas. Leņķis starp lāpstiņu un plecu ir proporcionāls. Elkoņi: Stingri un cieši pieguļ ķermenim, kas nodrošina brīvas kustības. Pēdvidus: Nedaudz slīps, spēcīgs un elastīgs. PAKAĻKĀJAS: Pakaļkājas muskuļainas ar gariem kauliem, vertikālas, novietotas paralēli viena otrai, ar labiem gūžas, ceļgala un lecamās locītavas leņķiem, atbilstoši priekškāju leņķiem. Lecamās locītavas: Īsas ar labi izteiktām Ahileja cīpslām. Apskatot no aizmugures, tās ir taisnas un vertikāli novietotas. Ķepas: Ļoti mazas un ovālas. Pirksti viens no otra atdalīti, bet ne izplesti (nedz zaķa, nedz kaķa ķepa). Nagi ļoti labi izliekti, mēreni gari. Spilventiņi labi attīstīti un ļoti elastīgi. Rudimentāriem pirkstiem jābūt nogrieztiem. GAITA/KUSTĪBAS: Soļi gari, atsperīgi, enerģiski un aktīvi ar labu priekškāju izvēzienu un pakaļkāju atgrūdienu. Skatoties no mugurpuses, pakaļkājām jākustas gandrīz savstarpēji paralēli, tā, ka pakaļkāju ķepu nospiedumi sakrīt ar priekškāju ķepu nospiedumiem. Palielinoties tempam, kājām ir tendence tuvināties ķermeņa smaguma centram (viena ķepu nospiedumu līnija). Kustības saglabājās brīvas un atsperīgas bez redzamas piepūles, galva pacelta, mugura stingra. ĀDA: Gluda un elastīga uz visa ķermeņa. APMATOJUMS APMATOJUMS: Šķirnei ir divas apmatojuma varietātes. · Gludspalvainā. Apmatojums īss, viscaur cieši pieguļošs ķermenim. Ja ir pavilna, tad apmatojums ir mazliet garāks. Pieļaujams rets apmatojums uz rīkles un vēdera. Uz kakla un astes tas ir mazliet garāks, uz purna un ausīm īss. Vilna ir spīdīga un tās struktūra mīksta. Kaili suņi nav pieļaujami. · Garspalvainā. Apmatojumam jābūt smalkam un zīdainam, gludam vai nedaudz viļņainam. Nav vēlama pārāk bieza pavilna. Vilna ir garāka, veidojot dekoratīvu apmatojumu uz ausīm, kakla, priekškāju un pakaļkāju aizmugurējās daļas, ķepām un astes. Nav atzīstami suņi ar garu, viļņainu apmatojumu kā Maltas sunītim. KRĀSA: Atzīstamas visas krāsas visās iespējamās nokrāsās un to kombinācijās. SVARS: Šķirnei nozīmīgs ir tikai svars, bet ne augstums skaustā. Svars: Svars robežās no 500 g līdz 3 kg. Par labākiem atzīstami suņi, kas sver no 1 līdz 2 kg. Čivava, kuri sver vairāk par 3 kg, jādiskvalificē. TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
|
|
