Liela daļa mūsu pilsētas iedzīvotāju ir kaķi - gan
tādi, kuriem ir mājas un saimnieks, gan tādi, kuri izmesti vai
piedzimuši uz ielas un iztiku meklē atkritumu tvertnēs, pagrabos vai
pie cilvēkiem, kas viņus kādā mājas stūrī vai pagalmā baro.
Bieži mēs dusmojamies uz viņiem, jo pavasaros tie skaļi dzied
savas kāzu dziesmas, runči iezīmē visus kaktus un stūrus ar riebīgi
smakojošu urīnu, kaujas, sakropļo viens otru. Pēc tam kaķenēm
piedzimst mazuļi - simtiem mazu, nevienam nevajadzīgu kaķēnu, kas iet
bojā zem auto riteņiem, suņu zobos un nežēlīgu cilvēku rokās, slimi,
novārguši, ar iztecējušām acīm mirst mūsu māju pagrabos, bēniņos un
pagalmos...
Viņi nav radušies no nekurienes – viņi ir radušies no mums. Kaut
kur kaut kad pirmais cilvēks izmeta uz ielas lieku kļuvušu kaķeni,
kura saulainā marta dienā satika no dzīvokļa pastaigāties izlaistu,
labi koptu
...
lasīt vairāk>>>