Ja meža zvēri netiks pietiekami piebaroti, pastāv risks, ka tie varētu radīt zaudējumus lauksaimniekiem, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Viņš norāda, ka tas varētu skart lauksaimniekus Latvijas dienvidu daļā, sevišķi Zemgalē.

"Sniega nokušana veicinās to, ka staltbrieži dosies mieloties ar ziemāju kultūrām, savukārt mežacūkas var doties ganībās," skaidro eksperts.

Ozoliņš uzsver, kaut arī ziema patlaban ir nedaudz atkāpusies, vēl arvien ir svarīgi papildināt meža dzīvnieku barotavas. Pēc viņa teiktā, papildus ierastajiem produktiem barotavās patlaban būtu vēlams novietot arī laizāmo sāli, kas nepieciešams stirnām. Patlaban ragus metot staltbrieži, kuri pēc pāris nedēļām sāks tos atkal audzēt.

"Bargās ziemas problēmas, cerams, ir beigušās. Sniega sega ir kritusies, dzīvnieki var pārvietoties pa sērsnu," stāsta Ozoliņš.

Jau ziņots, ka februāra trešajā dekādē Latvijā, valdot ... lasīt vairāk>>>

Lai gan atsevišķi gājputni Latvijā novēroti jau februāra pēdējās dienās, lielākā skaitā tie atgriezīsies tikai marta beigās, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvis Mārcis Tīrums.

Saskaņā ar portāla "latvijasputni.lv” datiem 25.februārī Grobiņas apkārtnē novēroti divi meža baloži, bet 1.martā Kuldīgas novadā manīti trīs Ziemeļu gulbji.

Tomēr Tīrums uzsvēra, ka putnu migrācija vēl nav sākusies un pirmie gājputnu novērojumi ir drīzāk ārkārtas, iespējams, netāli ziemotāji.

"Lai gan cilvēku prātos pavasaris kuru katru brīdi sāksies, vismaz pagaidām dabā nekas par to neliecina,” viņš norādīja, "no putnu viedokļa raugoties, pavasaris šogad nemaz nebūs tik agrs.”

Lai gan, piemēram, 2007. un 2008.gadā liela daļa gājputnu sugu tika novērotas jau februārī, pašlaik lielāko Latvijas teritoriju vēl klāj stabila sniega sega, upes un ezeri joprojām aizsaluši, kas kavē gājputnu atlidošanu.

"Gājputnus lielākā skaitā mēs i ... lasīt vairāk>>>